Pasaules kausa 2018 izlašu kreklu recenzija
Futbola krekli! Mana vājība, mana kaisle, mans viss viss. Kad drēbju skapī manu futbola kreklu proporcionāli kļuva vairāk kā draudzenes drēbju, bija jāizdra izvēle – vai nu krekli vai viņa. Izvēlējos konpromisu – kreklu vietā sāku kolikcionēt klubu uzšuvītes, kuras izgriezu no uztilizētajiem krekliem. Bet par krekliem tik un tā turpinu siekaloties pie katras izdevības. Un tagad Pasaules kauss futbolā, tādēļ izskriesim cauri krekliem, kuri man šķiet ievērības cienīgi. Gan sliktā gan labā nozīmē. Sākam ar slikto. 
Mājiniece Krievija izdomājusi, ka futbolu mierīgi var arī spēlēt ziemas apstākļiem paredzētā kamuflāžas formastērpā. Jo galu galā futbols nav vienkārši spēle, tas ir karš. Nu un ziema, kā zināms Krievijā pienāk tad, kad pretinieks to vismazāk gaida.
Korejas republika (viņa arī Dienvidkoreja). Runājot par sarkano, es vienmēr esmu bijis par askētismu kreklu dizainā, bet šis ir jau ir pārāk garlaicīgi. Baltais? Nein!
Portugāle. Nike apsēstība šogad eksperimentēt ar švīku skricelēsanu uz piedurknēm ne vienmēr noved pie laba rezultāta. Zemāk sekos ari labi piemēri, bet šis ir mēh. Baltajam tās sīkās ir uzzīmētas zvaigznītes? Ja zvaigznītes, tad kāpēc ne 11, kas simbolizētu laukuma spēlētājus? Bet vispār atgādina vienkāršus caurumus, kādas parasti ir vestēm, kuras izmanto trenniņos.
Un, ja jau iesākām runāt par trenniņvestēm. Te Japānas un Panamas izlašu krekli.
Argentīna. Ja atmestu to stilizēti sagaraizīto Argentīnas karogu gar sāniem, tad būtu perrrfektisssimō krekls. Bet tā, nein!
Atkal tās piedurknes. Zinu, ka Nike noteikti var labāk. Par tumšo kreklu – vai tad tradicionāli šādām līnijām nebūtu jāsākas no virs pleca, nevis no paduses? Lai gan, ja to līniju atmet, izskatītos pēc pirms spēles iesildīšanās krekla. Katrā ziņā kaut kas nav, kaut kas nav.
Polija, Kolumbija, Brazīlija. Nu var jau būt, ka dzīvē un TV izskatīsies, ka nav mirstamā kaite. Bet tā citādi nein, nein, nein!
Hmm… Wikipēdija saka, ka Meksikas karoga krāsas ir vertikālā virzienā. Savukārt Serbijas horizontālā. Ok, piekasos. Bet vai Meksikas gadījumā karogs nebūtu jāpaceļ krūšu augstumā? Un kāpēc serbiem atstāts tukšums tā, lai redzētu, kuram cik spēles laikā kļūst tvirti nipeļi?
Kategorija ”Nevar saprast. Izskatās pēc sūda, bet varētu garšot labi”. 
Vācija. It kā jā, it kā nē. Baltie krekli – drukājot printerim krāsainie kārtridži bija beigušies? Un zaļā, kas tā ir? Pidžamma? Var jau būt, ka būs ok dzīvē. Mulsina.
Tas lielais mega akcents gar labo sānu ar smuki realizēto rakstu. Efekts vai defekts? Ja Vācijai ir reference uz 1990. gada turnīru, tad Spānija ņēmusi par paraugu 1994. gadu. Jā, bet tie bija deviņdesmitie. Mēs izdzīvojām, bet tā laika dizaina tendencēm vajadzēja pailkt vēstures mēslainē. Varbūt turnīra gaitā mainīšu domas.
Tagad pa labo! 
Nu re! Pirmīt pieminētās Nike piedurknes ar labiem risinājumiem. Islandes gadījumā nav sapisušies meistarībā ar gradientu, bet Francijai atšķirībā no Portugāles uztrāpīts ideāls toņu kontrasts.
Peru. Lūk kā pareizi jāintegrē līnijas pa diognāli. Daile! Ja, Austrālija, dzidri?!
Dānija. Skaisti, askētiski, nekā lieka, bet arī nav pārāk minimāli. Daile!
Urugvaja, Brzaīlija, Šveice. Skaitīt tos pašus argumentus, ko Dānijai.
Tīrā daile! Citus gadus Horvātijas formas man vienmēr bijušas uz riska robežas, jo veiksmīgi transformēt kreklā sarkanu šaha galdiņu tomēr jāmāk. Šogad tas ir lieliksi izdevies. Turklāt abās variācijās.
Anglijas Euro2016 krekli bija raudoša katastrofa. Šogad? Baltajā būtu ar mieru pie altāra iet, bet sarkanajā, lai mani zārkā ietērpj. Daile!
Zviedrija. Viss čotka, pietrūkst tikai Zlatana.
Visi ir absolūti ejakulatīvā ekstāzē par Nigērijas formām. Es tai skaitā. Tik jancīgas, ka ir absolūti lieliskas. Pirmie metieni ar tikuši momentā izpirkti.
Ūūūūn, mani absolūtie favorīti – Beļģija. Šeit viss ir lieliski. Sarkanajam – bez pārspīlēti izmētātātiem krāsu laukumiem stilizēts raksts, pareizā lokācijā un lieliski iekombinēts ar ģerboni. Dzeltenajam – askētisma paraugstunda ar izdevušos minimālu raksti visa krekla garumā.