Mildas Laiks

PRIEKŠVĒSTURE
Divtūkstošo sākums –  laiks, kad bija topā doties strādāt uz Lielbritāniju/Īriju. Es aizbraucējus dalīju divās kategorijās: vieniem tas bija izdzīvošanas jautājums, savukārt otrajiem (un pie viņiem ietilpu arī es) tas bija vairāk ”nu jā, kādēļ nē? Aizbraukšu pastrādāt.”
Galamērķis – Frāzerburga, Skotijā. Skrundas lieluma pilsēta ar plus mīnus 12 000 iedzīvotājiem.

— Bildes no pilsētas. Galvenā iela, osta, kaijas un luksafors. —

Turpmākos divus gadus pavadīju strādājot divās dažādas zivju fabrikās. Tīrīju zivis, kupināju zivis, saldēju zivis un pakoju zivis. Darbs kaulus nelauza. Sāpīgākā daļa bija celties uz darbu 4.45 rītā. Droši vien Latvijā būtu atgriezies ar lielo piķi, ja vien neatklātu, ka mārciņas ļoti viegli iemainās pret stacionāro datoru, grafisko planšeti, jaunu telefonu, tonnu ar kebabiem, tik pat daudz picām un alus.

Bet bez easy money lielākais ieguvumus, ko priekš sevis atklāju trimdas laikā, bija grafiskās noveles. Ja līdz šim asociācija ar komiksiem aprobežojās ar Spaidermeniem un Betmeniem dažādās variācijās, tad Skotijā mani stereotipi saņēma ar bomi pa jāriem. Grafiskās noveles – tie ir tie paši komiksi, tikai daudz biezāki. Un tēmas parasti nopietnākas.  Tās ir domātas tev, ja tev patīk lasīt, patīk kino un patīk zīmējumi. Te ir visu trīs elementu ideālais balanss.
Pēc pāris tādiem pirkumiem diezgan ātri nonācu pie atziņas: ”eu, es ar gribu uzzīmēt grafisko noveli!” Diezgan ātri nonācu arī pie tā, par kādu tēmu būs novele – Latviešu viestrādnieki Skotijā.
Jo te ik dienas sanāca uzdurties kādiem gan paša piedzīvotiem notikumiem, gan citu stāstītiem stāstiem, ar kuriem man likās būtu interesanti padalīties garā vizuāla stāsta formātā.
Piemēram:
– vai latvieši Skotijā dzer savādāk kā Latvijā?
– kāpēc poļi tik ļoti mīl vārdu ”kurva”?
– kā vairākas dienas nenākt uz darbu un netikt pieķertam?

KAS IR SAZĪMĒTS?
Sākot ar 2006. gadu, ar lielām pauzēm un radošajām krīzēm, ir sazimēts lūk šiten tik daudz lapu ar skicēm un idejām, kuras es biju plānojis transformēt grafiskajā novelē.

Līdz beidzot pagājušā gada nogalē nolēmu, ka ja gribu tomēr, lai ideja par savu grāmatu nepaliek vēstures mēslainē, tad vajadzētu saaktivizēties. Tad nu ņēmu visas esošās skices, vēlreiz izfiltrēju un tagad jau lielā smukā kladē sāku skicēt visu pa otram lāgam. Tikai šoreiz mēģinot visu salikt arī loģiskā sižetiskā secībā. Provizoriski šobrīd izskatās, ka noveles biezums varētu būt ap 120 lapaspusēm.

Te arī ieskatam infografiks ar aizvadītajiem 10 ”darba” gadiem:

KAS VĒL JĀIZDARA?
Visu saskicēto saturu  sākt pārnest uz datoru.

Uzzināt kādi jāveic soļi, lai varētu izdot grāmātu. Vai doties uz izdevniecību? Pašam izdot? Un ja pašam, kur dabūt naudu izprintēšanai? Kikstārters, projektu banka? Uzzināt kā tas viss strādā.

Un, lai sevi kaut kā nodisciplinētu un visa šī apņemšanās no jauna neiepauzējas uz pāris gadiem, esmu nolēmis regulāri reizi mēnesī veikt atskaites par to, kas sadarīts. Parādīt zīmēšanas procesa gaitu, nu un ko tur vēl parasti tādās reizēs dara.
Tā ka tieksmies pēc mēneša!

P.S.
Kamēr gaidat atskaiti, dodaties uz stulbums.com un izlasat recenziju uz Watchmen.